Lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju izpratni par Ugunsdrošības noteikumiem un tajos veiktajām izmaiņām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir sagatavojis vadlīnijas, kurās ietverti ugunsdrošības prasību pamatnosacījumi objektos, kuros var atrasties līdz 10 cilvēkiem. Šīs vadlīnijas izstrādātas objektu atbildīgajām personām kā palīglīdzeklis ugunsdrošības prasību sakārtošanai.
Publiskā objektā ievēro arī tās Ugunsdrošības noteikumu prasības, kas attiecas uz saimnieciskās darbības objektu.
Ugunsdrošības instrukcijas izstrāde un nodarbināto instruēšana
Ugunsdrošības instrukcija ir saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums. Ugunsdrošības noteikumu 180.punktā un tā apakšpunktos ir norādīts, kādas vispārīgās ziņas par objektu un ugunsdrošību ir jāiekļauj instrukcijā.
Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju objektam, kurā var atrasties līdz 10 cilvēkiem, kā arī veikt instruktāžu ir jebkurai personai arī bez profesionālās izglītības ugunsdrošībā vai apmācībām ugunsdrošības jomā.
Ugunsdrošības instrukcija ir jāizstrādā valsts valodā. Nepieciešamības gadījumā instrukciju tulko lietotājiem saprotamā valodā tajā skaitā visām objektā nodarbinātajām, organizatoriski iesaistītajām personām, kā arī personām, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kuri nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā esošām personām.
Ugunsdrošības instruktāža ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, bet izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Savukārt atkārtotu instruktāžu veic gadījumos, kad ir veikti grozījumi ugunsdrošības instrukcijā vai arī nodarbinātie nav ievērojuši ugunsdrošības noteikumos vai ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības, kā arī tad, ja objektā noticis ugunsgrēks (šajā gadījumā izvērtē ugunsgrēka apstākļus).
Instruktāžu veic par ugunsdrošības instrukcijā norādīto informāciju, kas tieši attiecas uz nodarbināto.
Ja nodarbinātajam nepieciešams ievērot īpašas ugunsdrošības prasības, piemēram, ugunsbīstamo darbu gaitā, nodarbinātajam veic atsevišķu ugunsdrošības instruktāžu (skat. Ugunsdrošības noteikumu 10.pielikumu “Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāls”).
Atbildīgā persona var izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus ar ugunsdrošību objektā saistīto procesu dokumentēšanā, tajā skaitā noformējot Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālu. Ar ugunsdrošību objektā saistītos elektroniskos dokumentus paraksta atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Evakuācija
Durvīm evakuācijas ceļos ir jābūt viegli atveramām no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā.
Evakuācijas ceļiem un izejām jābūt apzīmētiem atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 1.pielikumam.
Ugunsdzēsības līdzekļi
Objektu un teritoriju ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus.
Ja objektā un teritorijā var izcelties ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēku klasēm, ugunsdzēsības aparātus izvēlas tādus, lai tie atbilstu katrai no šīm klasēm. Atbilstoši degošajam materiālam ugunsgrēkus iedala šādās klasēs:
- A klase – ugunsgrēki, kuros deg cieti materiāli (parasti organiskas izcelsmes), kas sadegot veido kvēlojošas ogles;
- B klase – ugunsgrēki, kuros deg šķidrumi vai kūstoši cieti materiāli;
- C klase – ugunsgrēki, kuros deg gāzes;
- D klase – ugunsgrēki, kuros deg metāli;
- F klase – ugunsgrēki, kuros deg ēdiena pagatavošanas ierīcēs vai iekārtās izmantojamās augu vai dzīvnieku eļļas un tauki.
Nosakot objektā un teritorijā nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu skaitu, ir jāņem vērā to dzēstspēja nevis tilpums (skat. Ugunsdrošības noteikumu 5.pielikumu “Ugunsdzēsības līdzekļu aprēķins”). Uz ugunsdzēsības aparāta informatīvās uzlīmes norādītais ugunsgrēka klases burts kopā ar skaitli norāda dzēstspēju.
Ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām.
Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados. Starp ugunsdzēsības aparāta tehniskajām apkopēm veicama vizuāla pārbaude vismaz reizi gadā vai reizi sešos mēnešos, ja pastāv vandālisma risks vai atmosfēras apstākļu iedarbība.
Ugunsdrošībai lietojamās zīmes un signālkrāsojums
Lai objekta lietotājiem sniegtu informāciju par ugunsdrošības pasākumiem, objekts un teritorija ir jānodrošina ar ugunsdrošības zīmēm. Šo zīmju kopums ir pieejams Ugunsdrošības noteikumu 1.pielikumā. Objektā un teritorijā ir jāizvieto tādas zīmes kā, piemēram, "Ugunsdzēsības aparāts" vai "Virziens uz evakuācijas izeju".
Inženiertīklu ugunsdrošības prasības
Elektroinstalācija ir jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām.
Elektroinstalācijas pārbaudi ir jāveic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir:
- sprādzienbīstama vide – reizi divos gados;
- ķīmiski agresīva vide – reizi gadā.
Par elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze – nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (6.pielikums).
Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar Ugunsdrošības noteikumu 56. punktā minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (7.pielikums).
Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra un par tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu.
Ugunsdrošības noteikumu noteiktajos periodos (Ugunsdrošības noteikumu 70., 71., 74., 75. un 80.punkts) veic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8.pielikums).
Informācijas un dokumentācijas kopums, kura jāuzglabā objektā
Objektā, kurā atrodas ugunsaizsardzības sistēma, tajā skaitā, automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, uzglabā ugunsaizsardzības sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju.
Telpā pie ugunsaizsardzības sistēmas uztveršanas, kontroles un indikācijas iekārtas ir jāuzglabā ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāls, instrukcijas un cita dokumentācija. Informācijas un dokumentācijas kopums, kas ir jāuzglabā, ir noteikts Ugunsdrošības noteikumu 125.punktā.
Objekts un teritorija ir jāekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, saskaņā ar būvprojektā (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) paredzētajiem un būvniecības gaitā pieņemtajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteikto ugunsslodzi un ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības jomā. Objekta ekspluatēšana neatbilstoši noteiktajam lietošanas veidam ir uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.
Papildus iepriekšminētajām prasībām, saimnieciskās darbības objektos ir jāievēro un jānodrošina speciālās prasības, kas noteiktas Ugunsdrošības noteikumu 13.nodaļā.
Ugunsdrošības noteikumi
Bezmaksas konsultācijas iespējams saņemt VUGD teritoriālās struktūrvienībās. Struktūrvienību kontaktinformācija