Skaidrojumi par Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" atsevišķu prasību pielietošanu

1.

Ugunsdrošības noteikumu 9.pielikums - Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāls.

Kas jānorāda Ugunsdrošības noteikumu 9.pielikuma prasību izpildei pie aizpildāmās sadaļas – nosacījumi sistēmas tehniskajai apkopei un uzturēšanai, kur jānorāda normatīvā akta un piemērojamā standarta nosaukums, numurs un datums, ja sistēmu projektā nav norādīts piemērojamā standarta nosaukums atbilstošajā projektēšanas gadā (piemēram, 1985., 2002.gads) un atbilstoši kādam normatīvajam aktam tad jāizstrādā apkopes nosacījumi šādā situācijā?

Ņemot vērā Standartizācijas likuma 13.pantā  noteikto, standartu piemērošana ir brīvprātīga. Tādējādi, ja ugunsaizsardzības sistēma tika projektēta neizmantojot piemērojamo standartu, proti, būvspeciālists izvēlējies citus risinājumus, lai nodrošinātu  būvnormatīvu prasību izpildi, tad Ugunsdrošības noteikumu 9.pielikuma prasību izpildei pie aizpildāmās sadaļas – nosacījumi sistēmas tehniskajai apkopei un uzturēšanai piemērojamā standarta nosaukumu, numuru un datumu var nenorādīt. Tādā gadījumā apkopes nosacījumus ugunsaizsardzības sistēmai izstrādā pamatojoties uz  ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību, ekspluatāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām,  objekta ekspluatācijas īpatnībām, kā arī nodrošinot piemērojamo standartu noteikto prasību līdzvērtīgu izpildi, kas bija spēkā uz sistēmas nodošanas ekspluatācijā

2.

Ugunsdrošības noteikumu 9.pielikums - Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāls.

Vai Ugunsdrošības noteikumu 9.pielikumā atļauts uzskaitīt, reģistrēt tehniskās apkopes, iedarbošanās gadījumus dažāda tipa ugunsaizsardzības sistēmām vienā žurnāla (nosacījumi katrai sistēmai ir izstrādāti atsevišķi, bet visu Objektā esošo ugunsaizsardzības sistēmu reģistrs tiek veikts vienā žurnālā).

Ugunsdrošības noteikumi un to 9.pielikums neaizliedz uzskaitīt, reģistrēt tehniskās apkopes, iedarbošanās gadījumus dažāda tipa ugunsaizsardzības sistēmām vienā žurnālā. To apliecina arī Ugunsdrošības noteikumu 9. pielikuma saturs, piemēram, “Sistēmas(-u) tehniskās apkopes veicējs”.

3.

Ugunsdrošības noteikumu 168.punkts -

Automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādāšana automātiskajā vadības režīmā ir pieļaujama ar laika aizturi līdz četrām minūtēm, ja aizsargājamā objektā pastāvīgi atrodas persona, kura uzrauga šo ugunsaizsardzības sistēmu. Laika aizture nav pieļaujama, ja automātisko ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu iedarbina manuāli. Tiesības uzraudzīt automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu ir personai, kura ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši šo noteikumu 178. punktam. Persona, kura aizsargājamā objektā uzrauga attiecīgo sistēmu, pārzina šo noteikumu 127. punktā minēto informāciju un trauksmes signāla saņemšanas gadījumā pārbauda tā iemeslu.

1. Ar kādu nolūku Ugunsdrošības noteikumu 168.punktā noteikts, ka tiesības uzraudzīt automātisko ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu ir personai, kura ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 178. punktam, ievērojot, to, ka Ugunsdrošības noteikumu 168.punkts iekļauts Ugunsdrošības noteikumu 5.7. “Automātiskā ugunsgrēka izziņošanas sistēma” sadaļā? Vai šī norma ir piemērojama objektiem, kuri aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un automātisko ugunsdzēsības sistēmu (bez automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas)?

2. Kā interpretēt teikumu “Tiesības uzraudzīt automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu ir personai, kura ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši šo noteikumu 178. punktam”?. Šī norma piemērojama gadījumos, kad paredzēta balss izziņošanas sistēmas aizture līdz četrām minūtēm, ja aizsargājamā objektā pastāvīgi atrodas persona, kura uzrauga šo ugunsaizsardzības sistēmu, vai neatkarīgi no tā, ir aizture vai nav? Vai šo normu piemērojam, ja objekts aprīkots tikai ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un automātisko ugunsdzēsības sistēmu?

Ar Ministru kabineta 2020.gada 15.septembra noteikumu Nr.585 „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts) 52.punktu Ugunsdrošības noteikumu 168.punkts izteikts jaunā redakcijā atvieglojot prasības automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmām.

Noteikumu projekts paredz, ka izvērtējot ar ugunsdrošību saistītus riskus, objekta atbildīgā persona var pieļaut automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādāšanu automātiskajā vadības režīmā ar laika aizturi līdz četrām minūtēm (lai pārbaudītu trauksmes signāla iemeslu un novērstu viltus trauksmi). Prasība ieviesta ar mērķi samazināt cilvēku paniku publiskos objektos viltus automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādes gadījumā. Minēta tiesību norma ir piemērojama tikai objektiem, kuri aprīkoti ar automātiskām balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmām.

Ugunsdrošības noteikumu 168.punktā minētā apmācība nav nepieciešama, ja nodrošināta automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādāšana automātiskajā vadības režīmā bez laika aiztures.

4.

Ugunsdrošības noteikumu 268.1.apakšpunkts  - atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja ražotājs noteicis veikt ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā), bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas publiskā objektā, pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, pasažieru sabiedriskajā dzelzceļa vagonā vai pasažieru sabiedriskajā kuģošanas līdzeklī (izņemot ugunsdzēsības aparātus, kas ievietoti speciāli aprīkotā skapī), – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šā apakšpunkta izpratnē pasažieru sabiedriskais kuģošanas līdzeklis ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens pasažieru pārvadāšanai.

No tiesību normas izriet, ka publiskajā objektā, kur ugunsdzēsības aparāti ievietoti speciāli aprīkotā skapī un ugunsdzēsības aparātu tehniskā apkope veikta reizi gadā, ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālā apskate (novērtējums) nav nepieciešama?

Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja ražotājs noteicis veikt tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā).

Normas būtība ir tāda, ka tehniskā stāvokļa vizuālo apskati atbildīgā persona veic pati, savukārt tehnisko apkopi ir jāveic apkopes punktos.

Punkts paredz, ka gadījumā ja atbildīgā persona atbilstoši ražotāja noteiktajam veic tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā, tad vizuālo apkopi nevajag veikt. Nav lietderīgi vienlaikus veikt abas pārbaudes.

Ja ugunsdzēsības aprāta tehniskā stāvokļa vizuālās apskates termiņš sakrīt ar ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes termiņu, tad vizuālo apskati var neveikt un tehniskās apkopes veicējs uzlīmē tikai uzlīmi par ugunsdzēsības aparātā tehnisko apkopi (Ugunsdrošības noteikumu 4.pielikums).

5.

Ugunsdrošības noteikumu 58.punkts - Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar šo noteikumu 56. punktā minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (7. pielikums).

Kad elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti pirmo reizi būtu jāpārbauda ar termokameru?

Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"  54.punktu, elektroietaisēm pirms to pieņemšanas ekspluatācijā pārbauda izolācijas pretestību. Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" 6.pielikuma 2.tabulā ir noteikta elektroietaišu elektriskās izolācijas pretestības minimālā vērtība. Pirms elektroietaišu pieņemšanas ekspluatācijā izolācijas pretestības mērījumi veicami atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" 53.4.apakšpunkta prasībām, nevis Ugunsdrošības noteikumu prasībām.

Ugunsdrošības noteikumu 58.punkts nosaka, ka vienlaikus ar elektroinstalācijas pārbaudi veic arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru. No minēta izriet, ka šāda pārbaude veicama Ugunsdrošības noteikumu 56.punktā noteiktajos termiņos, jo elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaužu biežums atsevišķi nav noteikts.

Ņemot vērā iepriekšminēto, elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti pirmo reizi būtu jāpārbauda ar termokameru ne vēlāk kā 10 gadi pēc objekta nodošanu ekspluatācijā, bet, ja objektā vai teritorijā ir:

• sprādzienbīstama vide, – ne vēlāk kā divi gadi;
• ķīmiski agresīva vide, – pēc gada.