Elektroenerģijas lietošana un elektroiekārtu darbība ir saistīta ar paaugstinātiem ugunsdrošības riskiem. Tehniski sliktā stāvoklī esoša elektroinstalācija ir bīstama vairāku iemeslu dēļ. Ja kaut kur elektroinstalācijā rodas strāvas noplūde, šī vieta var sākt karst un ar laiku var izcelties ugunsgrēks. Bīstamību rada slikti vai nepareizi savienoti elektrības vadu savienojumi un nekvalitatīvi kontakti. Šajās vietās vadi var sakarst, dzirksteļot un aizdegties.
Elektroinstalācijas pārbaudes mērķis ir (profilaktisko mērījumu veikšana, apsekošana) samazināt ugunsnelaimes gadījumu riskus, pagarināt iekārtu ekspluatācijas laiku, kā arī savlaicīgi brīdināt par iespējamām problēmām, ļaujot novērst ugunsnelaimes gadījumus.
Latvijas Energostandarts LEK 043 “Pārbaudes metodika kabeļu elektrolīnijām ar spriegumu līdz 20 kV”, kas pieņemts Elektroietaišu ierīkošanas un ekspluatācijas standartizācijas tehniskajā komitejā un apstiprināts Latvijas Elektrotehniskajā komitejā (reģistrēts 2002.gada 26.jūnijā, reģ.Nr. 022), nosaka spēka kabeļu izolācijas pārbaudes normas, apjomus un metodiku pēc to ieguldīšanas un remontiem.
Latvijā notiek jaunu ēku būvniecība, esošu būvju pārbūve, atjaunošana, restaurācija. Līdz ar to agrāk ierīkotā elektroinstalācija pakāpeniski tiek aizvietota ar elektroinstalāciju, kas atbilst šobrīd spēkā esošo būvnormatīvu prasībām. Latvijas būvnormatīvā LBN 261-15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”[1] ir ietvertas prasības elektroietaišu projektēšanai un ierīkošanai, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas, zibens strāvas un zibens izlādes izraisītas pārsprieguma strāvas triecieniem, ugunsgrēku, sprādzieniem (eksplozijām), apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītu mehānisku kustību, kā arī lai nodrošinātu elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Minētais sekmē arī drošuma palielināšanos elektroinstalācijas jomā.
Tādējādi, ņemot vērā elektrotehnoloģiju attīstību, tai skaitā elektroinstalāciju jomā, izstrādājot Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi), lai samazinātu sabiedrības administratīvo un finansiālo slogu elektroinstalācijas pārbaudes biežums tika palielināts par četriem gadiem, proti, Ugunsdrošības noteikumu 56.punkts nosaka, ka elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados[2] [..]. Elektroinstalācijas pārbaužu veikšanai nav noteikts pārejas laiks, tādējādi kopš 2016.gada 1.septembra par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem ir jānoformē pārbaudes akts atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 6.pielikuma prasībām. Ugunsdrošības noteikumu 512.punktā noteikts, ka Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. nr.) atzīti par spēku zaudējušiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudes dokumenti, kas ir sagatavoti līdz 2016.gada 1.septembrim pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 182.punktu ir derīgi 6 gadus, proti no 2022.gada 1.septembra minētie pārbaudes dokumenti vairs nav derīgi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina veikt elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi, atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasībām.
[1] Apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.294 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”
[2] Izņemot, ja elektroinstalācijas pārbaude ir veikta ķīmiski agresīvā vai sprādzienbīstamā vidē