Lai gan patlaban laikapstākļi aiz loga neliecina par vasaras tuvošanos, skolēnu brīvlaiks ir sācies. Ļoti iespējams, ka bērni vairāk laika pavadīs vieni paši vai savu vienaudžu kompānijā mājās, taču tikpat labi viņi dosies atpūtā pie dabas. Un katrā no šīm vietām pastāv riksi un apdraudējumi bērnu veselībai un dzīvībai. Lai vasaras piedzīvojumi būtu droši, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), aicina sarunu par drošību neatlikt un uzsākt to jau šodien, jo bērna drošība un dzīvība ir vecāku atbildība.
Ik gadu vasara ir tas laiks, kad notiek visvairāk traģisku nelaimes gadījumu – tieši vasaras mēnešos vairāki desmiti bērnu un pieaugušo nokļūst dažādos negadījumos, cieš un arī iet bojā. Pagājušajā gadā ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, no kuriem 19 bija bērni, bet izglābti tika 388 cilvēki, kuru skaitā 52 bija bērni. Savukārt aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēla 102 bojāgājušos, to skaitā arī divus bērnus. Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem.
Tādēļ VUGD atgādina par jautājumiem, ar kuriem uzsākt sarunu par drošību vasarā, kā arī aicina bērniem atgādināt pareizu rīcību, ja nelaime tomēr notikusi. Svarīgi atcerēties, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi. Kā arī, bērniem ir jāizskaidro, ka dažādi aizliegumi un drošības prasības pastāv nevis tāpēc, ka pieaugušie tā grib, bet gan tāpēc, lai nenotiktu nelaimes!
Lai šo vasaru aizvadītu bez traģiskiem nelaimes gadījumiem, VUGD aicina vecākus ar bērniem pārrunāt jautājumus ar kuriem savā ikdienā var sastapties bērns.
- Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
Aizvien pieturoties siltākam laikam, liela daļa iedzīvotāju atvēsinājumu rod tieši peldoties. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.
- Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
Vasaras laikā noteikti gadīsies arī kāda lietaina diena vai diena, kad bērnam laiks jāpavada iekštelpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot bērnus vienatnē iekštelpās, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties patstāvīgi virtuvē.
- Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties par pastaigu un rotaļu vietu pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.
- Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi būt prom?
Sākoties vasaras brīvlaikam, daudzi bērni mājās paliks vieni, taču vecākiem būtu jāpieradina bērnus regulāri informēt vecākus, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom.
Ikvienam vecākam jebkurā laikā būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums vai nepieciešama vecāku palīdzība, bet bērns satraukumā var nespēt uzreiz nosaukt precīzu savu atrašanās vietu.
- Kā rīkoties, ja notikusi nelaime un, kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!
Nereti brīžos, kad notikusi kāda nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi jārīkojas un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, ka, tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda par nelaimes izraisīšanu.
