16.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Valdības rīcības plānā apstiprinātas arī vairākas iekšlietu nozares un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska izvirzītās prioritātes - drošības iestāžu kapacitātes stiprināšana, personāla jautājums - straujāka atalgojuma celšana iekšlietu nozarē strādājošajiem, pielīdzinot to atalgojumam Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS); materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana; austrumu robežas izbūve, tai skaitā aprīkojot to ar viedajām tehnoloģijām.
Valdības rīcības plāns izstrādāts kopīgi ar sadarbības partneriem.
Valdības rīcības plāns paredz izstrādāt un ieviest jaunu iekšlietu dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmu, lai nodrošinātu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējas. Tas sekmēs arī atlīdzības un sociālo garantiju izlīdzināšanu iekšlietu nozares amatpersonām ar NBS karavīriem.
Jau 2024. gadā tiek turpināta 2023. gadā uzsāktā atlīdzības palielināšana iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. 2024. gadā un turpmākajos gados budžetā šim nolūkam atvēlēti gandrīz 24 milj. eiro ik gadu. Tāpat nākamajā gadā budžetā amatpersonām paredzēti 36,7 milj. eiro pabalstam par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.
Tāpat valdības rīcības plāns arī paredz līdz 2026. gada beigām palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iekšlietu nozares iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Plānots pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, skaidri nosakot iesaistīto institūciju kompetenci un atbildības sadalījumu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē, digitalizējot civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesu, kā arī pilnveidojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, paredzot arī sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismu stiprināšanu.
Valdības rīcības plāns arī paredz stiprināt iekšlietu nozares koledžu pedagogu kapacitāti un nodrošināt konkurētspējīgu un samērojamu atlīdzību pedagogiem, tai skaitā ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī nodrošināt konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” darbību, kā arī studiju programmu un infrastruktūras attīstību.
Tāpat plāns paredz turpināt Latvijas - Krievijas valsts robežas joslas izbūvi atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem, savukārt Latvijas – Baltkrievijas posmu, kur žoga būvniecības darbi tika pabeigti 2023.gada nogalē, paredzēts aprīkot ar jaunākajām tehnoloģijām.
Līdz 2025. gada beigām plānots uzlabot pārbaudes pie ES ārējām robežām, nodrošināt iespēju efektīvāk konstatēt drošības apdraudējumus un identitātes viltošanas gadījumus, kā arī novērst un apkarot nelikumīgu imigrāciju.