Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā grozījumus “Reliģisko organizāciju likumā”, kas paredz Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ieviest kapelāna amatus.
Kapelāna amati sniegs garīgu un psihoemocionālu atbalstu krīzes un nelaimes gadījumos, kā arī nodrošinās reliģisko aprūpi darbiniekiem un viņu ģimenēm. Kapelāni veicinās reliģisko un ētisko vērtību ievērošanu, sniegs morālu atbalstu un konsultācijas, vadīs izglītojošus seminārus.
Minētie amati tiks izveidoti attiecīgajām iestādēm noteikto amata vietu skaita ietvaros, pārveidojot ilgstoši vakantos amatus par kapelāna amatiem, tādējādi nepalielinot Iekšlietu ministrijas resora kopējo amata vietu skaitu. Ar likumprojektu saistīto normu īstenošanu Iekšlietu ministrija nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tas ir, kapelāna amatu ieviešana tiks nodrošināta attiecīgajām iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Kopumā tiks ieviest 18 kapelāna amati — Valsts policijā – 7, Valsts robežsardzē — 6 un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā — 5 kapelāna amati.
Kapelāni ir garīgais personāls, kas sniedz garīgo aprūpi, kur parastais garīdznieks nav pieejams. Nacionālajos bruņotajos spēkos kapelāni ir pakļauti militārajai vadībai un reliģiskajām savienībām, sniedzot garīgo aprūpi karavīriem un viņu tuviniekiem. Ieslodzījuma vietu kapelāni rūpējas par apcietināto un personāla garīgo labklājību. Lidostu, ostu un transporta staciju kapelāni aprūpē darbiniekus un pasažierus. Veselības aprūpes iestādēs kapelāni palīdz personālam un pacientiem. Iekšlietu ministrijas Psiholoģiskā atbalsta nodaļa nodrošina psiholoģisko palīdzību, bet garīgā aprūpe un reliģiskā konsultēšana līdz šim nav bijusi pieejama.
Paaugstināta stresa situācijās nereti pašiem nodarbinātajiem ir nepieciešams psihoemocionāls un garīgs atbalsts, tāpēc kapelāna iesaiste šādās situācijās varētu būtiski atvieglot iekšlietu darbinieku ikdienu. Nodarbināto nepietiekamība, virsstundas, palielinātā darba slodze, nepietiekamā atalgojuma radītās negācijas var radīt saspīlējumu gan katrā nodarbinātā atsevišķi, gan arī personu savstarpējā komunikācijā, un nepieciešamība pēc garīgās aprūpes, mierinājuma, garīgā palīdzība un cilvēciska saruna, ko varētu sniegt kapelāns, ir ļoti aktuāla un lietderīga.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kompetence ir saistīta ar situācijām, kad cilvēkiem ir jāpaziņo par bojā gājušiem tuviniekiem, ja nāve iestājusies ceļu satiksmes negadījuma vai citā nelaimes gadījumā, persona gājusi bojā noziedzīga nodarījuma vai pašnāvības rezultātā. Praksē minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtinoša, jo prasa īpašas kompetences. Kapelāni nepieciešamības gadījumā sniegs garīgu un psihoemocionālu atbalstu ne tikai iekšlietu iestāžu personālam, bet arī klientiem un viņa ģimenes locekļiem smagu psihoemocionālu pārdzīvojumu, krīzes, nelaimes gadījumu, suicidālu draudu, panikas un smagas depresijas gadījumos.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze) darba specifika un nodarbināto veicamie pienākumi, kā arī iepriekš minētie argumenti, uzskatāmi pierāda valsts budžeta apmaksātas garīgās aprūpes pakalpojumu pieejamības nepieciešamību šajās iestādēs.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Saeimai.