20. decembrī Ministru kabinets apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023. gadam (turpmāk - pasākumu plāns), lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un turpinātu 2022. gadā īstenotos atbalsta pasākumus arī 2023. gadā. Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā arī turpmāk saņems palīdzību līdzšinējā apjomā. Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu/atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.
Pasākumu plāns nosaka valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri jau ieradušies Latvijā kopš kara sākuma, kā arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri vēl ieradīsies Latvijā, bēgot no kara.
Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši - kara turpināšanos, aukstu laikapstākļu tuvošanos, enerģētikas resursu cenu celšanos, kā arī Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā, ir pamats prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā - Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.
Plāna izstrādē un nepieciešamā finansējuma aprēķināšanai provizoriski pieņemts, ka 2023. gadā Latvijā no jauna varētu ierasties līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Prognozes pamatā ir 2022. gadā Latvijas Republikā uzņemtais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits un situācija starptautiskajā politikā. Pasākumu plāns izstrādāts, ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto regulējumu. Pasākuma plāna realizācijai šobrīd plānoti 102 170 576 eiro, paredzot iespēju šo summu arī palielināt, ņemot vērā faktisko uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu.
Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Pasākumu plānā iekļautie pasākumi strukturēti vienpadsmit sadaļās. Ukrainas civiliedzīvotājiem tāpat kā līdz šim tiek nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, primārais atbalsts, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjoms Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktajā apjomā, kā arī tiesības uz izglītību. Tāpat kā līdz šim tiek nodrošināta personisko un mantisko tiesību un interešu aizstāvība nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā ieceļo bez vecāku pavadības.
Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Krievijas karaspēks jau vairākus mēnešus turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas teritoriju kopš kara sākuma jau atstājuši vairāki miljoni Ukrainas civiliedzīvotāju. Latvija no pirmajām dienām sniedz atbalstu personām, kuras, bēgot no kara, šeit apmetušās vai šķērso Latvijas teritoriju tranzītā. Līdz 2022. gada 20. decembrim personas kods piešķirts 43 863 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti 37 262 uzturēšanās tiesību apliecinoši dokumenti (ilgtermiņa D vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas).
Šobrīd pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 821 persona, no tām: sievietes - 47%, vīrieši - 23%, bet nepilngadīgas personas - 30%. Pašlaik ar pašvaldību starpniecību faktiski izmitināti 11 299 Ukrainas civiliedzīvotāju. Pagaidu aizsardzības statuss pārtraukts 2583 Ukrainas civiliedzīvotājiem, anulējot ierakstus Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā (FPRIS), jo persona izceļojusi uz Ukrainu vai citu valsti vai padziļinātas pārbaudes rezultātā konstatēts, ka persona nav Ukrainas civiliedzīvotājs Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma izpratnē. Katru diennakti Latvijā caur tās ārējo robežu ierodas vairāki simti Ukrainas pilsoņu. Lai arī šobrīd lielākā daļa no tiem šķērso Latviju tranzītā un jaunu Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma ir stabilizējusies, minētie statistikas dati liecina, ka Latvijā turpina ierasties un uzturēties salīdzinoši liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem nepieciešama palīdzība.