O.Āboliņš:
Kritiskā nodarbināto trūkuma dēļ mums ir jāpieņem lēmums īslaicīgi un plānoti apturēt mazāk noslogotu posteņu darbību, ja tas ir nepieciešams pārējo daļu un posteņu darbības nodrošināšanai.
Šobrīd tiek plānots, ka darbības apturēšana var skart 18 posteņus, bet tas nenotiks vienlaicīgi. Tie ir 3-4 mazāk noslogoti posteņi katrā reģionā un tie izvēlēti pēc saņemto izsaukumu skaita, kā arī citiem faktoriem. Kā piemēru šeit varu minēt Aknīstes posteni, kura pārziņas teritorijā aizvadītajā gadā izcēlās tikai pieci ugunsgrēki. Atkarībā no pieejamajiem personāla resursiem šo posteņu darbību līdz gada beigām apturēs uz vienu dienu, nedēļu vai vairākām. Katrā vietā situācija būs atšķirīga. Vēlos uzsvērt, ka VUGD turpinās reaģēt uz izsaukumiem tādā pašā apmērā kā līdz šim un uz notikumu dosies tuvākās pieejamās struktūrvienības. Iedzīvotājiem netiks atteikta palīdzība veselību un dzīvību apdraudošās situācijās, jo tuvākā posteņa darbība ir apturēta.
Mēs esam meklējuši dažādus risinājumus, lai nebūtu jāaptur struktūrvienību darbība, tas ir viens no galējiem līdzekļiem, bet 12% jeb gandrīz 400 vakantu amata vietu un vēl 160 nodarbināto ilgstoša prombūtne darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājuma un citu iemeslu dēļ mums neatstāj izvēli. VUGD nespēj konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā, īpaši ar aizsardzības nozari un privāto sektoru. Ja vēl pirms pieciem gadiem VUGD atalgojuma līmenis bija pat nedaudz virs valstī vidējā, tad šobrīd atpalicība jau ir apmēram 30%. Cenu kāpums mums neļauj ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus. Mums vienkārši nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos tiek nokomplektēta dežūrmaiņa. Ir struktūrvienības, kur situācija ir ļoti laba, bet ir arī tādas, kur trūkst un prombūtnē ir pat trešdaļa personāla.
Šī gada pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devās divi nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku. Otrajā ceturksnī tika ievērotas darba aizsardzības prasības, bet strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksāt varējām uz vakanču rēķina. Tas radīja pārslodzi, kas ilgstoši nav pieļaujama. Šī gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai nav un ja arī būtu, vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli iespējamo virsstundu skaits.
Man kā dienesta priekšniekam nebija viegli pieņemt lēmumu par īslaicīgu vairāku posteņu darbības apturēšanu. Ugunsdzēsēji glābēji vienmēr izcēlušies ar to, ka var izdarīt vairāk nekā iespējams un līdz šim tā arī ir bijis. Mēs vairākas reizes esam bijuši uz robežas – tehnikas trūkuma vai depo telpu katastrofālā stāvokļa, šobrīd personāla trūkuma dēļ. Vienmēr esam atraduši veidu, kā no situācijas tikt ārā, nereti ar nelieliem sāpīgiem lēmumiem, piemēram, optimizējot Liepājas un Rīgas daļas, bet šobrīd mūsu iespējas ir izsmeltas un pat nelieli risinājumi situāciju būtiski neuzlabos.
Vēlos arī piebilst, ka posteņu darbības apturēšanas rezultātā neviens ugunsdzēsējs glābējs no darba netiks atlaists. Viņi dosies uz izsaukumiem no citām struktūrvienībām. Piemēram, kamēr Sabiles posteņa darbība būs apturēta, tā ugunsdzēsēji glābēji tiks pārdislocēti uz apkārtējām daļām un posteņiem – Talsiem, Kandavu, Dundagu un Roju, lai tajās nodrošinātu nepieciešamo ugunsdzēsēju glābēju skaitu reaģēšanai uz izsaukumiem.
Šobrīd posteņu darbības apturēšana plānota līdz gada beigām. Kā būs tālāk? Darbs pie risinājumu meklēšanas turpināsies, bet skaidrs ir viens, ka tik lielu darbspēka trūkumu nevar atrisināt īsā laikā. Turklāt vēl viens izaicinājums šobrīd ir noturēt iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, neapdraudot ugunsdzēsēju glābēju veselību un drošību.
Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ugunsdzēsēji glābēji turpinās reaģēt uz izsaukumiem – glābt dzīvības dažādos negadījumos un dzēst ugunsgrēkus. Bet jārēķinās, ka atsevišķās vietās mēs neieradīsimies notikuma vietā tik ātri kā iepriekš. Aicinu iedzīvotājus arī apzināties, ka drošību veido ne tikai ugunsdzēsēju glābēju pieejamība vai depo tuvums, bet arī pašu iedzīvotāju rūpes par ugunsdrošību - ātra ugunsgrēka atklāšana, ko nodrošina dūmu detektori, un pareiza cilvēka rīcība, izceļoties ugunsgrēkam. 59% ugunsgrēku mājokļos izceļas neuzmanīgas rīcība dēļ un liela daļa no tiem nebūtu, ja mēs pārskatītu savus ieradumus un būtu uzmanīgāki.