Trešdien, 25.maijā, Ministru kabinetā notika kārtējā Krīzes vadības padomes (padome) sēde, kurā pārrunāti vairāki būtiski jautājumi par Latvijas dalību starptautiskajās mācībās un misijās.
Sēdes laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) prezentēja Eiropas Komisijas organizēto ekspertu un vadošo amatpersonu civilās aizsardzības mācību (EDREX) scenāriju, programmu un iespējamo Latvijas dalību. Izvērtējot trīs piedāvātos Latvijas dalības scenārijus, padomes locekļi vienbalsīgi atbalstīja Latvijas dalību šajās mācībās pilnā apmērā, kas nozīmē, ka Latvijas eksperti pārbaudīs procedūras, kas attiecās uz humānās palīdzības sniegšanu vai saņemšanu citām valstīm, kā arī teorētiski izspēlēs iesaistīto institūciju rīcību radiācijas avārijas gadījumā.
Ministru prezidents M.Kučinskis norādīja, ka ir svarīgi piedalīties šajās starptautiskajās civilās aizsardzības mācībās, jo tādējādi ir iespējams pārbaudīt Latvijas atbildīgo amatpersonu un institūciju reaģēšanas gatavību dažādu katastrofu gadījumos.
Mācības norisināsies 2017.gada pavasarī un to mērķis ir izzināt un novērtēt Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinācijas centra (ERCC) un sadarbības partneru spējas reaģēt uz kombinētām krīzēm gan valsts, gan Eiropas Savienības līmenī.
Līdztekus sēdes dalībniekiem VUGD sniedza informāciju par Latvijā izveidoto moduļu (BaltFlood Combat, Technical Assistance and Support Team) turpmāko dalību Savienības civilās aizsardzības mehānisma misijās. Tika atbalstīta iniciatīva abus moduļus reģistrēt brīvprātīgo rezervju sarakstā, kas ne tikai ļaus operatīvāk reaģēt uz citu valstu pieprasījumiem pēc palīdzības, bet arī ļaus piesaistīt Eiropas Komisijas finansējumu transporta izdevumu segšanai un aprīkojuma modernizācijai. “Atbalstu un vērtēju kā ieguvumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta piedāvāto reģistrēšanos Savienības civilās aizsardzības mehānisma brīvprātīgo rezervju sarakstā, jo tas sniegs būtisku atbalstu citām dalībvalstīm, kurām nepieciešama šāda veida tehniskā palīdzība vai palīdzība plūdu seku likvidēšanā, vienlaikus dodot arī Latvijai iespēju iegūt profesionālu pieredzi un modernu tehnisko aprīkojumu,” pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Abi moduļi ir apmācītas un ar tehnisko aprīkojumu nodrošinātas komandas, kas spēj patstāvīgi nodrošināt savu uzdevumu īstenošanu katastrofu skartās vietās. Līdz šim abu moduļu ietvaros eksperti no Latvijas ir piedalījušies jau vairāk nekā desmit dažādās mācībās un misijās. VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons sevišķi atzīmēja moduļu līdzšinējo pieredzi: “Jau līdz šim moduļi veiksmīgi darbojušies gan Latvijā, piemēram, plūdu seku likvidēšanā 2014.gadā Salaspilī, 2013.gadā Ogrē, kā arī starptautiska mēroga misijās, piemēram, Bosnijā un Hercegovinā 2014.gadā.”
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.
Sagatavoja: Krīzes vadības padomes sekretariāts