Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un iet bojā cilvēki. 2016.gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta septiņi. Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumus, kā arī lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības rudenī sakopt sev piederošās teritorijas – nopļaut zāli un novākt atkritumus!
Šogad Latvijā tika reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2650 gadījumos dega tikai pērnā zāle vairāk kā 3232 hektāru platībā. Šajos ugunsgrēkos nodega 39 ēkas un divi transportlīdzekļi.
2016.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 2.februārī Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kur pērnā zāle dega 20m2 platībā. Jau no šī gada marta sākuma, VUGD katru dienu reģistrēja vairākus desmitus kūlas ugunsgrēkus un šie ugunsgrēki noslēdzās maija vidū.
No republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Daugavpilī, kur ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 248 ugunsgrēkus, otrā vietā ierindojusies Rīga ar 208 ugunsgrēkiem, bet trešajā vietā – Jēkabpils ar 99 kūlas ugunsgrēkiem. Savukārt, vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Jūrmalā, attiecīgi 20 un 23 ugunsgrēki. Daugavpilī kūlas dedzināšanas rezultātā ir izdeguši vairāk kā 306 hektāri teritorijas.
Nr.
Republikas pilsēta
Kūlas ugunsgrēku skaits
Platība m2
1.
Daugavpils
248
3 069 515
2.
Jēkabpils
99
1 376 860
3.
Jelgava
75
414 791
4.
Jūrmala
23
9 880
5.
Liepāja
81
104 744
6.
Rēzekne
31
222 350
7.
Rīga
208
1 377 863
8.
Valmiera
20
21 429
9.
Ventspils
38
195 722
Kopā:
823
6 793 155
Novados šogad dzēsti 1827 pērnās zāles ugunsgrēki vairāk kā 2553 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils novadā, kur dega 142 kūlas ugunsgrēki vairāk kā 400 hektāru platībā. Savukārt Mērsraga, Naukšēnu un Rucavas novados jau otro gadu pēc kārtas nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.
Nr.
Novads
Kūlas ugunsgrēku skaits
Platība m2
1.
Daugavpils novads
142
4 071 890
2.
Rēzeknes novads
93
3 700 743
3.
Kuldīgas novads
80
265 784
4.
Talsu novads
69
292 700
5.
Dobeles novads
58
298 537
6.
Gulbenes novads
54
297 013
7.
Tukuma novads
49
212 240
8.
Ķekavas novads
46
420 418
9.
Jaunjelgavas novads
41
336 130
10.
Ludzas novads
41
1 168 520
Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama iedzīvotāju uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Savukārt pašvaldībām iesakām ne tikai sakopt teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28.punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu. VUGD atgādina – pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kurai degt! Aicinām nepalikt vienaldzīgiem un sakopt vidi savai un citu drošībai! Sagatavoja: Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa