Svētdien, 15. janvārī plkst. 11.00, notika Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēde, kurā ministrijas un atbildīgie dienesti informēja par aktuālo situāciju plūdu skartajā Jēkabpilī, veiktajām darbībām un aktualitātēm savas atbildības jomās, kā arī izvērtēja, vai situācijas risināšanā nav nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Šobrīd atbildīgie dienesti Jēkabpils novada pašvaldības virsvadībā koordinēti un profesionāli strādā atbilstoši jau izstrādātiem scenārijiem plūdu un to seku novēršanai, tādēļ nav nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju plūdu skartajās teritorijās. Vienlaikus situācija Jēkabpils novadā saglabājas nopietna milzīga vižņu sastrēguma Daugavā dēļ. Valdība sniegs visu nepieciešamo atbalstu dienestiem, plūdu skartajām pašvaldībām un iedzīvotājiem. Aicinu iedzīvotājus būt uzmanīgiem un sekot līdzi pašvaldības, atbildīgo dienestu norādēm!”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks atzinīgi novērtēja Jēkabpils novada civilās aizsardzības komisijas darbu, uzsverot, ka viņi ir gadiem trenējušies un nodrošinājušies ar resursiem. Ministrs akcentēja preventīvo pasākumu nozīmi krīzes pārvarēšanā - svarīgi, lai katrs iedzīvotājs ir sagatavojies un jau iepriekš izdomājis savas mājsaimniecības rīcības plānu - kur apdraudējuma gadījumā viņi evakuēties, ko ņems līdzi, kā tālāk rīkosies utt. Un tas attiecas ne tikai uz plūdiem, bet jebkuru citu apdraudējumu.
Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis Andris Vīksna sēdes dalībniekus informēja par hidrometeoroloģisko situāciju, kura šobrīd ir ļoti nestabila un strauji mainās: “Turpmākā hidroloģiskās situācijas attīstība februārī un martā būs atkarīga no laika perioda līdz atkārtotam salam un turpmākā perioda apstākļiem. Šobrīd paredzami lietaini laikapstākļi, temperatūra ap 0 grādi, kas šajā situācijā ir labi, jo šķīdina ledus vižņus”. Ledus sastrēgums ir izveidojies apmēram 25 km garumā, no Jēkabpils līdz Pļaviņām. Ūdens līmenis ceļas arī citās upēs, bet situācija neveidojas tik kritiska kā Daugavā. “Ceram, ka situācija uzlabosies, bet, neskatoties uz uzlabojumiem, tā saglabāsies bīstama. Mums arī turpmāk jābūt modriem, jo situācija vēsturiski ir ļoti slikta un tāda būs ilgstoši, turklāt situācijas saasināšos var gaidīt arī Pļaviņās,” uzrunas noslēgumā secināja A. Vīksna.
Viens no jautājumiem, kas raisīja sēdes dalībnieku lielākās diskusijas, bija saistīts ar A/S Latvenergo hidroelektrostacijas (HES) iespējamo iesaisti un ietekmi uz plūdu situāciju Jēkabpilī. A/S Latvenergo HES tehniskais direktors Andris Zēģele informēja par HES iespējām un viņu rīcības iespējamo ietekmi uz situācijas attīstību, uzsverot to, ka HES darbībā svarīga ir drošība. Jau piektdien Valsts vides dienests (VVD) ar Latvenergo pārrunāja, kāda būtu HES līmeņa izmaiņu ietekme un secināts, ka, pazeminot ūdens līmeni, situāciju nevarētu uzlabot un nekādu pozitīvu iespaidu uz Jēkabpils situāciju tas nedotu, drīzāk tas varētu pasliktināt situāciju Pļaviņās. VVD vadītāja Elita Baklāne - Ansberga papildināja: “VVD ir saziņā ar Latvijā izvietotajiem HES, tos uzrauga un kontrolē. Mainoties plūdu raksturam, iespējams nepieciešams veikt plašāku pētījumu par Daugavas baseinu un to, vai tādi pasākumi kā krastu nostiprināšana, uzbēršana, varētu uzlabot situāciju un novērst.” Ministru prezidents papildināja, ka: “Tas nav un nebūs ne vietēja, ne valsts mēroga politisks lēmums - aizvērt vai atvērt HES slūžas. Tas ir un būs inženiertehnisks lēmums.”
Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis informēja par aktuālo situāciju Jēkabpilī, proti, šodien Daugavā ūdens līmenis ir pazeminājies, bet galvenā bīstamība joprojām ir dambis, kurš pagaidām iztur ūdens un ledus slodzi un tā stiprināšanā iesaistīti plaši resursi. Nākamais solis Jēkabpils novada Civilās aizsardzības komisijas dienaskārtībā ir plānot, kā no Daugavas augšteces nākošā ūdens atbrīvot pilsētas zemākās vietas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis KVP dalībniekus informēja par VUGD īstenotajām darbībām un plūdu apdraudējuma mazināšanā iesaistītajiem resursiem. Jau no 10.janvāra Jēkabpilī regulāri tiek veikta teritorijas izlūkošana, izmantojot bezpilota gaisa kuģus. 11.janvāri, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, aktivizēts Copernicus satelīta un kartēšanas ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums. Kopumā ugunsdzēsēji glābēji no applūdušajām teritorijām ir izglābuši 34 cilvēkus, iesaistīti plaši dienesta resursi, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un gatavību reaģēt jebkurā situācijas attīstībā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sēdes noslēgumā norādīja: “Likumi ir izstrādāti un dienesti strādā. Uzklausot iesaistītās institūcijas, ir skaidrs, ka likumdošana jau tagad dod plašas pilnvaras un nav nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju. Patlaban vienīgais iemesls, kāpēc to varētu darīt, būtu piespiedu evakuācija, bet nav tādas nepieciešamības. Katrs zina, kas viņam jādara un tas tiek arī darīts. Pie pirmās nepieciešamības un signāla no Jēkabpils novada pašvaldības mēs sasauksim sēdi, lai operatīvi pieņemtu nepieciešamos lēmumus.”
Fotogrāfijas no sēdes pieejamas Valsts kancelejas Flickr kontā:
https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72177720305263583/
KVP sēdes darba kārtība un dokumenti pieejami šeit:
https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2023gada-sedes-0
KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. gadījumā KVP koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. KPV vada Ministru prezidents. KPV locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.