Pirmdien, 3.jūnijā, notika kārtējā Krīzes vadības padomes (KVP) sēde, kurā pārrunāti vairāki jautājumi par divu civilās aizsardzības mācību norisi, nesen veikto trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi un amatpersonu apziņošanas sistēmas pilnveidošanu, kā arī tika uzklausīti visu atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju ziņojumi saistībā ar ugunsgrēku Jūrmalā.
Šā gada 18.jūnijā blakus Ventspils šosejai Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā 12000m2 platībā dega atkritumi un 10m2 platībā angāra ēka. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš KVP informēja par minētā ugunsgrēka dzēšanas gaitu, iesaistītajiem resursiem un degšanas vietas monitoringu arī pēc ugunsgrēka likvidācijas. “Jau pāris stundas pēc ugunsgrēka izcelšanās brīža, tika sasaukta Jūrmalas pilsētas civilās aizsardzības komisija, kurā tika pārrunāti jautājumi par iespējamo iedzīvotāju apziņošanu (apzinātas izmitināšanas vietas, transports), lai gadījumā, ja tas būtu nepieciešams, tas tiktu savlaicīgi nodrošināts,” skaidroja O.Āboliņš.
Savukārt Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova norādīja, ka kopā ar Veselības inspekciju ir veikts ūdens monitorings notikuma vietā un dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai pārtikā. Kā informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ir ierosināts kriminālprocess par diviem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – kaitējuma pret vidi izdarīšanu un ļaunprātīgu dedzināšanu, un šā kriminālprocesa ietvaros tiks noskaidroti notikušā apstākļi un atbildīgās personas.
Līdztekus KVP sēdes laikā VUGD prezentēja komplekso valsts līmeņa civilās aizsardzības mācību “STORMEX 2016” un Eiropas Komisijas organizēto ekspertu un vadošo amatpersonu civilās aizsardzības mācību (EDREX) pārskatus un galvenos secinājumus. KVP nolēma, ka VUGD organizēs sanāksmes, kurās ar mācībās iesaistītajām institūcijām izskatīs iespējas īstenot norādītos priekšlikumus.
KVP sēdē VUGD informēja par amatpersonu apziņošanas sistēmas tehnisko resursu modernizēšanas iespējām un tika nolemts atbalstīt sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par amatpersonu apziņošanas tehnisko resursu modernizāciju” turpmāko virzību izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Lai pārbaudītu apziņojamo valsts augstāko amatpersonu sasniedzamību, kā arī apziņotāju spējas un laiku, kas nepieciešams, lai veiktu apziņošanu izmantojot kurjerus, šogad plānotas valsts augstāko amatpersonu apziņošanas praktiskās mācības.
KVP sēdes VUGD informēja arī par pēdējās trauksmes sirēnu gatavības pārbaudes rezultātiem. Tā kā līdz 2018.gada martam atbildīgajām institūcijām jāizvērtē šūnu apraides sistēmas un citu iespējamo apziņošanas sistēmu ieviešanas iespējām un uzturēšanas izmaksām, VUGD prezentēja esošās sistēmas uzlabošanas un pilnveidošanas iespējas, kas iekļauj šūnu apraides izveidi Latvijā.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.
Sagatavoja: Krīzes vadības padomes sekretariāts