Pirmdien, 2.martā, notika Ministru prezidenta, Krīzes vadības padomes (KVP) priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa sasauktā KVP sēde, kurā tika uzklausīts veselības ministres Ilzes Viņķeles un citu iesaistīto institūciju ziņojums, kā arī pieņemti vairāki lēmumi iespējamās saslimstības samazināšanai.
KVP aicina nedoties uz COVID – 19 skartajām teritorijām uz kurām attiecināti īpaši piesardzības pasākumi – Itālijas Lombardijas, Veneto, Pjemontas un Emīlijas Romanjas apgabaliem, Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, Singapūru un Japānu. Savukārt, ja cilvēks atrodas ārzemēs, jārēķinās, ka var nākties ievērot attiecīgās valsts kompetento iestāžu noteiktos karantīnas pasākumus. Savukārt darba devēji iespēju robežās aicināti nodrošināt savam personālam, kuri atgriezušies no COVID – 19 skartajām teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši piesardzības pasākumi, strādāt attālināti.
KVP Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, par dienestu gatavību koronavīrusa izraisītās slimības COVID – 19 pacientu diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī kontaktpersonu apzināšanai. Lai maksimāli ierobežotu slimības izplatību sabiedrībā speciālisti ir izstrādājuši specifiskus ieteikumus dažādām mērķa grupām, piemēram, darba devējiem, izglītības iestādēm, sabiedriskā transporta organizatoriem u.c. mērķagrupām
Tāpat KVP tika atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums paplašināt personu grupas, kurām pēc atgriešanās no slimības COVID-19 skartajām valstīm un teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši piesardzības pasākumi, rekomendēts atrasties karantīnā mājas apstākļos. Iespēju robežās darba devēji var šīm personām sniegt iespēju strādāt attālināti, taču ja tas nav iespējams, ārstniecības iestāžu, izglītības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu personālam 14 dienas būs jāizsniedz darbnespējas lapa. Veselības ministrija līdz 3. marta Valdības sēdei izvērtēs un piedāvās juridisko risinājumu šīs kārtības īstenošanai.
Ministre informēja, ka dienesti pastāvīgi analizē situāciju un šobrīd ir pārskatīta kārtība, kādā tiek veikta laboratoriskā pārbaude personām, kuras atgriezušās no COVID – 19 skartajām valstīm un teritorijām. Kopš 28. februāra Rīgā un Pierīgā pie personām ar aizdomām par inficēšanos ar koronavīrusu un viegliem elpceļu infekcijas simptomiem paraugu paņemšanai dodas NMPD izveidota mazā brigāde, kas laikā no plkst. 8.00 - 22.00 paņem paraugus personas dzīvesvietā un nogādā tos izmeklēšanai VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Nacionālajā references laboratorijā. Šonedēļ plānots atrisināt jautājumu par veidu, kā paraugi laboratoriskai izmeklēšanai tiek ievākti citos Latvijas reģionos.
Ņemot vērā situāciju pasaulē un Eiropā saistībā ar slimības izplatīšanos, reizi diennaktī tiks sagatavota koncentrēta un pārskatāma informācija par epidemioloģisko situāciju pēdējās 24 stundās, kurā iekļaus starptautisko un Latvijas statistiku, definīcijas izmaiņas un jaunākās rekomendācijas. Informācija būs publiski pieejama ikvienam Veselības ministrijas un SPKC mājaslapās un sociālo tīklu platformās.
Ņemot vērā ticamākās prognozes par saslimstības palielināšanos Eiropā un nonākšanu Latvijā, primāri nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu, kuras iesaistītas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā, ar atbilstoša drošības līmeņa individuālajiem aizsarglīdzekļiem un materiāliem. Tāpat nepieciešams uzdot epidemioloģisko drošības pasākumu īstenošanā iesaistīto citu resoru attiecīgo institūciju vadītājiem nodrošināt savu institūciju amatpersonas, kuras iesaistītas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā, ar atbilstoša drošības līmeņa individuālajiem aizsarglīdzekļiem un materiāliem.
Krīzes vadības padomē nolemts uzdot Veselības ministrijai veikt ar COVID-19 infekcijas saistīto izdevumu uzskaiti un iesniegt Ministru kabinetā finanšu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Veselības ministrijai un uzdots nodrošināt aicināt komersantus sekot līdzi situācijai un nodrošināt pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī neizmantot ļaunprātīgi situāciju un nepamatoti necelt cenas pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Uzraugošajām institūcijām uzdots veikt pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieejamības un cenu monitoringu, paredzot pret negodprātīgiem komersantiem vērsties atbilstoši jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Atgādinām, ka visa aktuālā informācija un atjauninājumi tiek ievietoti Slimību profilakses centra (SPKC) mājaslapā un SPKC un Veselības ministrijas sociālo tīklu kontos.