Publicēts: 10.06.2020.

Lai atpūta pie un uz ūdens nebeigtos ar traģēdiju, ir nepieciešams ievērot drošības noteikumus.

Drošas peldēšanas priekšnosacījumi

  • Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
  • Nepeldieties viens! Ja Jums pie vai uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt, piemēram, zvanot 112.
  • Nepeldieties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
  • Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās ar to, ka varat aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varējāt pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka arī šajā peldsezonā Jūsu fiziskā sagatavotība ir tāda, ka varat to izdarīt arī šobrīd.
  • Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ieejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
  • Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti. Atcerieties, ka matrači, riņķi, uzroči nav droši. Tās ir tikai rotaļlietas, kas nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste.
  • Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
  • Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.
  • Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
  • Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstājiet peldošas rotaļlietas, jo tās var piesaistīt mazuļa uzmanību.
  • Ja esi iekļuvis straumē, ir jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
  • Ūdenī nevajag jokojoties, skaļi saucot «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
  • Vecākiem jāatceras, ka došanās pie ūdens ar savu atvasi nav atpūta! Bērns ir jāpieskata nepārtraukti. Tāpat ir būtiski bērnam iemācīt, ka viņš viens pats pie ūdenstilpēm iet nedrīkst.

Ja sanāk iekļūt pārrāvuma straumē

  • Saglabājiet mieru.
  • Centieties noturēt galvu virs ūdens.
  • Peldiet paralēli krastam. Būtiski! Nepeldiet pret straumi. Tās plūšanas ātrums var būt lielāks par Jūsu peldēšanas ātrumu. Cīnoties pret straumi, Jūs zaudēsiet savu spēku.
  • Kad esat ticis ārā no straumes vai tā kļuvusi vājāka, peldiet uz krastu.

Aizliegts!

  • Peldēties alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā.
  • Lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesat izpētījis ūdenstilpes gultni.
  • Atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne. Ūdenstilpni vēlams norobežot tā, lai bērns tajā neiekristu.
  • Peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu.
  • Peldēties ūdenstilpēs, kur tas ir aizliegts.

Kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?

Atcerieties, ka slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.

  • Visdrošāk ir sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas slīkstošajam cilvēkam palīdzētu noturēties virs ūdens (piemēram, tukša plastmasas ūdens pudele, bumba u.tml.). 
  • Nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
  • Ja tomēr dodaties ūdenī, lai glābtu, vienlaicīgi parūpējieties arī par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem. bumbu, piepūšamo riņķi vai tml.), jo slīkstošais cilvēks var instinktīvi Jūs pagrūst zem ūdens.
  • Sagaidiet glābējus un norādiet cietušā atrašanās vietu.
Augšpusē labajā malā ūdenī esošs cilvēks tur uz augšu paceltas rokas. Apakšpusē trīs fotogrāfijas - pirmajā redzams ūdenī esošs cilvēks, otrajā telefons, ko cilvēks tur rokās, bet trešajā cilvēks, kas ar vienu roku rāda virzienu. Zem attēliem teksts ar pareizas rīcības algoritmu gadījumos, kad redz slīkstošu cilvēku.
Bērniem paredzētā filmiņa par drošību uz ūdens no filmu cikla „Bīstamā robeža” 2.daļa "Pamestā peldvieta"

Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties.

Dodoties uz ledus:

  • dodoties makšķerēt ieteicams nedoties vienam;
  • līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
  • mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda plānotā atrašanās vieta un atgriešanās laiks;
  • līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju;

Vietas, kur ledus vienmēr būs plānāks:

  • Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucās ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus ir vienmēr plānāks.
  • Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
  • Pie krastiem. Dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
  • Pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm. Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm, ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
  • Zem ledus tumši priekšmeti. Ledus šādās vietās būs plānāks.
  • Kuģu ceļos. Kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
  • Kanalizācijas, strauta ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās- straujas ūdens kustības dēļ.
  • Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās.
  • „Auksto avotu” vietās. Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, „aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru- ap + 8 ºC, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par „siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks.
  • Citās vietās (platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).

Ja gadās ielūzt, tad:

  • skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
  • jācenšas saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu;
  • lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2- 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 m attālumā.
  • izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus - ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, pielietojot koka gabalu un naglas. Līdzās tam, pilns makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū uzpeldēt un uzreiz nenogrimt.

Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:

  • nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
  • jānovieto cietušo siltā telpā vai vismaz aizvējā;
  • jāatbrīvo cietušo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
  • cietušo jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
  • cietušo nedrīkst strauji sildīt - sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
  • ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;
  • ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
  • cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
  • ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;
  • ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumus. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.
  • iegaumējiet, ka, pat, ja ielūzis cilvēks ir izglābts, obligāti nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību
  • ja esat pats izglābies pēc ielūšanas, nekavējoties centieties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai, ja tas nav iespējams, doties uz tuvāko sabiedrisko vietu un mājām, kurās varētu būt pieejama palīdzība
  • nekādā gadījumā nevelciet nost slapjās drēbes, ja jums nav sauss rezerves apģērbs.

Ievērojiet!

  • Atcerieties, ka staigājot pa ledu, jūs bērniem un pusaudžiem radiet nepareizu iespaidu, ka tas ir droši.
  • Informējiet savus tuviniekus un draugus par bīstamību uz ledus un to, kā rīkoties gadījumos, ja sanācis ielūzt ledū.

Neesiet vienaldzīgi pret tiem, kas atrodas uz ledus! Ja pamanāt no krasta pārāk tālu atrodošos cilvēkus, ziņojiet par tiem glābšanas dienestam, zvanot pa tālruni 112! Ja pamanāt ielūzušos, centieties palīdzēt un noteikti izsauciet glābšanas dienestu, zvanot 112!

Piedāvājam iepazīties ar ļoti noderīgu publikāciju, kas publicēta Mario Vittone tīmekļvietnē. Viņam ir vairāk kā 30 gadu pieredze militārajā dienestā ASV Jūras kājinieku un Krasta apsardzes vienībās.

Raksta tulkojums latviešu valodā:

Jaunais kapteinis, nenovilcis drēbes, ielēca ūdenī un lielā ātrumā aizpeldēja. Bijušais glābējs peldēja tieši noenkurotā kutera saimnieku virzienā, kas peldējās starp pludmali un kuteri, paturot redzeslokā slīkstošo cilvēku. „Man šķiet, viņš domā, ka mēs slīkstam," vīrs teica sievai. Iepriekš viņi bija šļakstījušies un klaigājuši, bet šobrīd vienkārši stāvēja uz sēkļa līdz kaklam ūdenī. „Mums taču viss ir kārtībā, ko viņš dara?" mazliet neapmierināta bilda sieva. „Ar mums viss ir kārtībā!" vīrs kliedza un rādīja, lai glābējs nepeld pie viņiem, bet kapteinis turpināja peldēt tik ātri, cik vien bija viņa spēkos. „Malā!" viņš norēcās un aizpeldēja starp abiem izbrīnītajiem kutera īpašniekiem. Tieši aiz viņiem, mazāk kā trīs metru attālumā slīka viņu deviņus gadus vecā meitiņa. Kapteiņa rokās nokļuvusi drošībā uz sauszemes, viņa iekliedzās „Tēti!" un izplūda asarās.

Kā šis kapteinis no aptuveni 15 metru attāluma saprata to, ko tēvs nesaprata no mazāk kā trīs metriem? Slīkšana visbiežāk neizpaužas ar šļakstīšanos, saucieniem pēc palīdzības, kā tas šķiet lielākajai daļai cilvēku. Kapteinis bija ekspertu apmācīts atpazīt slīkstošu personu un ieguvis ilggadēju pieredzi. Savukārt tēva priekšstats par slīkšanu bija veidojies tikai no televīzijā redzētā. Ja jūs mēdzat pavadīt brīvo laiku uz vai pie ūdens (praktiski mēs visi), tad Jums un Jūsu draugiem ir jāzina, kam pievērst uzmanību, kad cilvēki dodas ūdenī. Kamēr meitene raudot neiekliedzās „Tēti!", viņa nebija izdvesusi nevienu sadzirdamu skaņu. Kā bijušais krasta apsardzes glābējs, es pavisam nebiju izbrīnīts par šo atgadījumu. Televīzijā redzētās dramatiskās situācijas, kad slīkstošais māj ar rokām, izmisīgi šļakstina ūdeni vai kliedz un bļauj pēc palīdzības, reālajā dzīvē ir reti sastopamas.

Instinktīvā slīkšanas reakcija, kā to ir nosaucis Ph.Dr. Frančesko A Pia, ir tas, ko cilvēki dara, lai izvairītos no noslīkšanas. Instinktīvo slīkšanas reakciju viņš ir aprakstījis šādi:

  1. Izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības. Cilvēka elpošanas sistēma ir izstrādāta pirmkārt elpošanai. Runāšana ir sekundāra tās funkcija, tādēļ vispirms tiek nodrošināta elpošana un tikai pēc tam spēja runāt.
  2. Slīkstošam cilvēkam mute pārmaiņus ir zem un virs ūdens virsmas. Mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības. Brīdi, kad slīkstoša cilvēka mute ir virs ūdens, viņš ātri cenšas ieelpot un izelpot, kamēr tā atkal nenonāk zem ūdens.
  3. Slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot.
  4. Visā instinktīvās slīkšanas reakcijas laikā slīkstošais cilvēks nevar brīvi kontrolēt savu roku kustības. Slīkstoši cilvēki, kas cīnās, lai noturētos uz ūdens virsmas, psiholoģiski nevar pārtraukt slīkšanu un veikt brīvas kustības ar rokām, piemēram, māt pēc palīdzības, peldēt uz glābēja pusi vai aizsniegt glābšanas ekipējumu.
  5. No instinktīvās slīkšanas reakcijas sākuma līdz beigām cilvēka ķermenis ūdenī atrodas vertikālā stāvoklī. Ja cilvēks netiek izglābts, šādā stāvoklī virs ūdens tas var atrasties no 20 līdz 60 sekundēm pirms nogrimšanas zem ūdens virsmas.

Iepriekšminētais nenozīmē, ka cilvēks, kas ūdenī kliedz un māj ar rokām, nav nokļuvis nelaimē. Šādā gadījumā cilvēks ir sajutis briesmas, kas ne vienmēr notiek pirms instinktīvās slīkšanas reakcijas. Tomēr atšķirībā no īstas slīkšanas situācijas, šajā gadījumā cilvēks var palīdzēt savā glābšanā, piemēram, pietuvojoties un ieķeroties glābšanas riņķim.

Centieties ievērot arī citas pazīmes, kas var liecināt par slīkšanu, ja:

  • cilvēka galva atrodas zemu ūdenī, mute ūdens līmenī;
  • cilvēka galva ir atliekta atpakaļ un mute ir vaļā;
  • cilvēkam ir stiklainas acis un „tukšs" skatiens, viņš nespēj fokusēt redzi;
  • cilvēkam acis ir aizvērtas;
  • mati nosedz acis vai pieri;
  • netiek kustinātas kājas - cilvēks atrodas vertikālā stāvoklī;
  • cilvēkam ir strauja elpošana vai elsošana;
  • vērojami neveiksmīgi centieni peldēt noteiktā virzienā;
  • vērojami mēģinājumi apgriezties ūdenī uz muguras;
  • cilvēks reti parādās virs ūdens virsmas.

Tātad, ja, piemēram, komandas biedrs vai draugs iekritis ūdenī no peldlīdzekļa un izskatās, ka viss ir kārtībā - neesiet par to pārliecināts! Bieži pazīme, ka kāds slīkst, ir tā, ka cilvēks neizskatās tā it kā viņš slīktu. Viens no veidiem, kā noteikt, vai cilvēks neslīkst, ir vienkārši pajautājot: „Vai viss kārtībā?" Ja cilvēks atbild vismaz kaut ko, tad, visticamāk, viņam briesmas nedraud. Bet, ja viņš klusē, un redzat, ka viņa skatiens ir vērsts „nekurienē", Jums iespējams palikušas mazāk kā 30 sekundes, lai paspētu nokļūt pie viņa.

Vecāki atcerieties!

Bērni, rotaļājoties ūdenī, rada troksni! Ja bērni apklust, tad dodieties pie viņiem un noskaidrojiet, kas noticis!